Understand my skin

Kā izbaudīt sauli nepakļaujot savu ādu riskam?

Visiem patīk saule… Tā uzlabo garastāvokli, sniedz enerģiju un ļauj ķermenim sintezēt D vitamīnu, kas tam ir nepieciešams, lai absorbētu kalciju. Tā arī veicina melatonīna — labsajūtas hormona — izdalīšanos.

Bioderma - Woman protecting from the sun

Šīs ir pozitīvās iezīmes. Bet monētas tumšā puse ir bargums: pakļaušana saules starojumam asociējas ar vairākām kaitīgām ietekmēm uz ādu un veselību kopumā. Lai attieksme pret ādu būtu atbildīga, ir jālieto iedarbīgi saules aizsargkrēmi, kas jāizvēlas pēc starojuma intensitātes un ādas tipa Bērnu ādai ir nepieciešama īpaša aizsardzība, par ko vairāk varat lasīt šeit, tieši tāpat kā bojātai vai traumētai ādai, kuras plankumi var tikt vairāk pigmentēti saulē.

Kā darbojas saules starojums?

Saule izdala dažādu viļņu garumu neskaitāmus gaismas starus — no īsākā līdz garākajam. Tā izdala arī kosmiskos starus, gamma starus, rentgenstarus, ultravioletos starus (tostarp UVC, UVB un UVA starus), redzamu starojumu, infrasarkanos starus un radioviļņus.
Visbīstamāko saules starojuma daļu filtrē atmosfēra. Divas trešdaļas no šī starojuma sasniedz zemi. Kosmiskie stari, gamma stari, rentgenstari un UVC stari, kas nav piemēroti dzīvās radības eksistencei, nesasniedz zemes virsmu. Stari, kas sasniedz mūs (UVB, UVA, redzamie un infrasarkanie stari), ietekmē mūsu ķermeni. Infrasarkanie stari izdala karstumu; šie stari liek ādai justies siltai, kas ir pretēji UVB un UVA stariem, kas nav redzami un ir auksti, bet tiem joprojām ir liela bioloģiskā ietekme.

Kāpēc ir nepieciešama aizsardzība no saules?

Saules starojumam ir iznīcinoša ietekme uz ādu, sākot no saules eritēmas (saules apdegumiem) un beidzot ar paātrinātu ādas novecošanos un ādas vēzi. Pakļaušana saules iedarbībai ir galvenais ādas vēža cēlonis, kas ir starojuma visnopietnākās sekas. Bet vienlaikus ir jāpatur prātā arī tas, ka pastāv citi riski, piemēram, karstuma dūriens, saules dūriens, fotojutīgums, oftalmija un alerģija pret sauli.

Epiderma aiztur 85% no UVB stariem, tikai 15% sasniedz dermu

UVB staru daudzums ir atkarīgs no sezonas, platuma grādiem, dienas laika un augstuma virs jūras līmeņa. Šie ir stari, kas izraisa iedegumu un saules apdegumu, kas ir ādas dabiskā trauksme, norādot, ka ir saņemts pārāk liels UVB staru daudzums. UVB stariem ilgtermiņā ir kancerogēna ietekme.

UVA stari dziļi iekļūst ādā; gandrīz 50% no tiem sasniedz dermu..

Saule izdala šos starus visa gada garumā, un tie izkļūst caur mākoņiem un logiem. Tie atbild par ādas novecošanos (fotonovecošanos) un veicina brīvo radikāļu veidošanos. Šīs molekulas uzbrūk šūnu struktūrām un DNS. Tām ir kancerogēna ietekme, bet ar mazāku ietekmi nekā UVB stariem.

UV starojums ir atkarīgs no zemes daļas, kurā tas nonāk.

Dažādās vietās tiek izplatīts atšķirīgs daudzums:

- sniegs atstaro 80% no UV starojuma,smiltis — 15% un ūdens — 25%.

- Pat 40 cm zem ūdens pakļaušana UV starojuma iedarbībai joprojām ir aptuveni 40% no tā, kas būtu virs ūdens.

UVA un UVB stari izraisa ādas vēzi, jo tie novājina ādas imūno aizsardzību, radot ievērojamu oksidatīvo stresu un izraisot DNS bojājumus, kas var radīt vēža šūnas.

Ne visi ādas tipi uz saules starojumu reaģē vienādi, jo katram cilvēkam ir sava fotosensitivitāte, kas ir atkarīgs no viņa fototipa. Fototips ir personas atbildes reakcijas kvalitāte uz saules staru iedarbību. Tiek nošķirti seši fototipi, pamatojoties uz ādas toni, matu krāsu, to, vai pastāv efelīdi (vasaras raibumi), un personas spējas iegūt saules apdegumus vai iedegumu.

I fototips: ļoti gaiša āda (sarkana galva), vienmēr apdeg, nekad neiedeg, daudz vasaras raibumu.

II fototips: gaiša āda, vienmēr apdeg, var nedaudz iegūt iedegumu, vairāki vasaras raibumi.

III fototips: gaiša līdz olīvkrāsas āda, dažreiz apdeg, vienmēr iegūst iedegumu (viegls līdz vidējs iedegums), var būt daži vasaras raibumi.

IV fototips: olīvkrāsas āda, reti apdeg, vienmēr iegūst iedegumu (tumšs iedegums), bez vasaras raibumiem.

V fototips: brūna āda, nekad neapdeg, vienmēr iegūst iedegumu (ļoti tumšs iedegums), bez vasaras raibumiem.

VI fitotips: melna āda, nekad neapdeg, bez vasaras raibumiem.

Jo mazāka cipara fototips (it īpaši I un II fototips, kā arī II fototips), jo vairāk ādai ir nepieciešama fotoaizsardzība.

Kā darbojas iedegums?

Iedegumu galvenokārt rada UVB stari zem “dabiskās” saules. Šādā veidā āda var pielāgoties un aizsargāt sevi no saules, bet tas nav pilnvērtīgs aizsargs. Iedegums bieži vien aizsargā no saules apdegumiem, bet tas nav par iemeslu pakļaušanai pārmērīgam saules starojumam, kam ir ilgtermiņa ietekme (it īpaši ādas vēzis).
Pakļaujot saules iedarbībai, tiek aktivizēti melanocīti, kas rada melanīnu, lai aizsargātu sevi no saules. Melanīns virzās ādas virsmas virzienā. Vienlaikus āda sabiezē (palielinot ragslāņa biezumu), kas ir papildu aizsargfaktors vienlaikus ar pigmentāciju. Ņemiet vērā, ka UVA stari aktivizē tūlītēju pigmentāciju, kas ilgst tikai dažas stundas. Tas nav iedegums, bet gan oksidācija, kas ir redzama tūlītēji pēc pakļaušanas saules iedarbībai. UVB stari ir vienīgie, kas atbild par faktisko iedegumu, kas sāk veidoties divas līdz trīs dienas pēc pakļaušanas saules iedarbībai un sasniedz savu maksimumu trīs nedēļas pēc pakļaušanas iedarbībai.

Fotoaizsardzības produkti ir izstrādāti, lai filtrētu gan UVB, gan UVA starus, veidojot šo abu staru atbilstošu līdzsvaru. Šī filtrēšanas pakāpe tiek norādīta ar saules aizsargfaktoru (SPF). Šis SPF ir jāizvēlas, ņemot vērā jūsu fototipu un saules starojuma intensitāti, kas atšķiras atkarībā no vietas (jūras, kalniem utt.).

SPF 6 = zema aizsardzība; SPF 15 = vidēja aizsardzība; SPF 30 = augsta aizsardzība
SPF 50+ = ļoti augsta aizsardzība

Izvēlieties produktu ar sev tīkamu tekstūru, kas veicinās tā regulāru uzklāšanu. Lai tā iedarbība būtu visefektīvākā, tas ir jāuzklāj ik pēc divām stundām. Turklāt dažas formulas ir ūdensizturīgas vai paātrina iedegumu, samazinot pakļaušanas iedarbībai laiku.

Kādu ietekmi saule atstāj uz novecošanos?

Atbilstoši ekspertu teiktajam* 80% sejas novecošanās izraisa pakļaušana saules iedarbībai! Ar šo pakļaušanu iedarbībai saistīto novecošanos sauc par fotonovecošanos.

Tās pazīmes ir dziļas grumbas, pigmenta punkti un teleangiektāzija (mazo asinsvadu acīmredzama paplašināšanās zem ādas). Šāds paātrinātas novecošanās veids ietekmē visas bieži iedarbībai pakļautās zonas, piemēram, seju, muguru, rokas, augšdelmus un dekoltē. UVB un UVA stari krasi maina ādas šūnu stāvokli, iznīcina kolagēnu un elastīnu un var izraisīt ādas vēža attīstību. Ir tik daudz labu iemeslu, kāpēc iedibināt saprātīgus ieradumus, kā atrasties saulē un aizsargāt sevi no pakļaušanas tās iedarbībai.

*G* Gilchrest BA et al, Effect of chronologic aging and photoaging: an overview., J Am Acad Dermatol, 1989; 21(3 Pt 2): 610-3

Nepakļaujiet sevi saules iedarbībai, kad tās stari ir visintensīvākie. Jo augstāk saule ir debesīs, jo spēcīgāki ir tās ultravioletie stari. Rietumeiropas vasarā šis laika periods ir no plkst. 11.00 līdz 16.00
Kopumā nav ieteicams visu dienu atrasties pludmalē.
Neuzturieties saulē ilgu laiku arī tad, ja esat uzklājis saules aizsargkrēmu ar augstu aizsardzības faktoru. Šo produktu mērķis nav palielināt stundu skaitu, kādu var atrasties saulē, bet gan samazināt risku, kamēr tiekat pakļauts saules iedarbībai.

Lietojiet pilnvērtīgas saulesbrilles ar augstu indeksu pret UV, platmali un brīvi krītošu apģērbu, kas ir garš, ja iespējams (T kreklu ar garām piedurknēm un Bermudu tipa šortus vai bikses). Ņemiet vērā, ka apģērbs, it īpaši tumšs apģērbs, ir labākais aizsarglīdzeklis.
Ja ārā ir karsts, aizsargājiet bērnu no karstuma dūriena un saules apdegumiem. Dodiet bērnam bieži dzert ūdeni.

Nepaļaujieties uz saviem iespaidiem. Ņemot vērā to, ka infrasarkanie stari (nevis UV stari) izraisa siltuma sajūtu, jūs varat viegli gūt apdegumus, pat nesajūtot to, ka esat pakļauts saules staru iedarbībai (piemēram, kad esat uz laivas vai ārā mākoņainā vasaras dienā).
Kalnos risks pastāv pat tad, ja temperatūra ir ļoti zema. Patiesība atmosfēras aizsargbarjera samazinās, palielinot augstumu virs jūras līmeņa, un saule kļūst agresīvāka (UVB staru apjoms, kas sasniedz ādu, palielinās par 4% ik pēc 300 metriem). Turklāt atspīdums sniegā ievērojami palielina ultravioletā starojuma apjomu, kas sasniedz ādu (sniegs var atstarot 80% no UV stariem).
Neļaujiet vējam un ūdenim sevi mānīt: tie slēpj brīdinošos signālus, ko aktivizē infrasarkanie stari, samazinot siltuma sajūtu, bet UV starojums joprojām pastāv!

Pelēkas debesis nebūt nenozīmē, ka jums ir jābūt bezrūpīgākam pret sauli. Patiesi — daudz vairāk UV staru izkļūst caur mākoņiem nekā infrasarkano staru un redzamās gaismas. Šādi apstākļi pazemina temperatūru, un debess apmācas, bet tas nenozīmē, ka samazinās ar ultravioleto starojumu saistītais risks.
Izvēlieties ēnu, bet ņemiet vērā, ka tas negarantē aizsardzību. Ēna patiešām garantē aizsardzību no tieša saules starojuma, bet ne no saules starojuma, ko atstaro zeme (zāle atstaro 3% no UV stariem, kas sasniedz to, smiltis — no 5 līdz 25%, sniegs — no 30 līdz 80% un ūdens — no 5 līdz 90%), vai no saules starojuma, ko izplata daļiņas, kas tiek suspendētas atmosfērā (pusdienlaikā no 30 līdz 50% no UV stariem, kas tiek saņemti, ir no atmosfēras molekulu izkliedētā starojuma).