Rozācija un ultravioletie stari
Ultravioletais starojums ir uzskatāms kā viens no rozācijas uzliesmojumu izraisītājiem, kā arī būtiski var pasliktināt rozācijas gaitu.
Ultravioletais starojums ir uzskatāms kā viens no rozācijas uzliesmojumu izraisītājiem, kā arī būtiski var pasliktināt rozācijas gaitu.
Ultravioletais starojums* ir uzskatāms kā viens no rozācijas uzliesmojumu izraisītājiem, kā arī būtiski var pasliktināt rozācijas gaitu. UVB starojums stimulē asinsvadu augšanas faktoru izdali, kas palīdz veidoties jauniem asinsvadiem, veidojas izteiktākas teleangektāzijas (sīkais asinsvadu tīklojums sejas ādā), kā arī stimulē fibroblastu augšanas faktoru izdali, kas padara ādu mazāk elastīgu. Visus asinsvadus ķermenī un arī sejas ādā notur audi, kas satur proteīnus, ko mēs zinām kā kolagēnu un elastīnu. Uz šiem proteīniem agresīvi iedarbojas UVA starojums, kas tos sagrauj, āda kļūst plānāka, neelastīgāka, asinsvadu sieniņas ir plānākas – tā rezultātā asins vadi ir daudz labāk vizuāli redzami – rozācijai raksturīgā sejas eritēma.
*Ultravioletos starus iedala kā: UVA, UVB un UVC, savukārt, UVC stari tiek absorbēti stratosfēriskajā ozonā, tāpēc tie zemes virsmu nesasniedz. UVB stari 5-10% sasniedz zemes virsmu, šis starojums sasniedz visaugstāko enerģiju dienas vidū (10.00 – 14.00). UVA tie aizņem 95% no ultravioletā starojuma, kas sasniedz zemes virsmu, šie stari spēj iedarboties uz ādu arī caur mākoņiem un stiklu.
Jā, jā un vēlreiz jā! Lai arī saules starojums nav tik intensīvs, tomēr tas ir, tāpēc arī rudenī un ziemā ir jālieto saules aizsargkrēmi. Sevišķi vēlos uzsvērt ziemu, jo saulainā un sniegainā dienā starojums tiek saņemts tieši no saules un netieši – atstarojoties no sniega.
Aizsardzība no saules ir vissvarīgākais no profilakses pasākumiem, kas veicams, lai izvairītos no rozācijas uzliesmojuma un slimības progresēšanas. Ieteicams izvēlēties plaša spektra aizsarglīdzekļus – aizsardzība pret UVA un UVB starojumu, kā arī ieteicams izvēlēties tos aizsarglīdzekļus, kuru SPF (Sun Protection factor) ir vismaz 30 (saulainās vasaras dienās vēlams SPF50+). Svarīgi izvairīties no saules dienas vidū, izvēloties ēnu vai atbilstošu apģērbu (tajā skaitā cepures, saulesbrilles, utt.). Saules aizsargkrēms jālieto ikdienā.
Bieži tiek uzdots jautājums – vai jāklāj saules aizsargkrēms, ja dekoratīvajai kosmētikai uz iepakojuma jau norādīts SPF 15/20/30? Atbilde ir jā, ir jāuzklāj tāpat saules aizsargkrēms, jo diemžēl bieži vien norādītais SPF neatbilst realitātei, kā arī to neuzklāj pietiekamā daudzumā, kā arī ne vienmēr vienmērīgi. Izvēlies saules aizsargkrēmu un klāj to zem dekoratīvās kosmētikas (to pat var izmantot kā bāzi).
Saules aizsargkrēms dienas laikā ir jāatjauno – ja ir intensīva svīšana vai peldēšanās (lai arī ir ūdens izturīgs), tad ik 2-3 stundas, bet, ja nē – to var atjaunot ik 6-8 stundas.
Kā atjaunot saules aizsargkrēmu, ja ir dekoratīvā kosmētika – protams, saules aizsargkrēms būtu jālieto PIRMS dekoratīvās kosmētikas un pareizi būtu to notīrīt, atjaunot saules aizsargkrēmu un tad atkal uzklāt dekoratīvo kosmētiku. Taču kura gan sieviete tā darīs?! Reti kura, tieši tāpēc iesaku, piemēram, BIODERMA kompaktpūderi, kuru var uzklāt virs dekoratīvās kosmētikas.
Saules aizsargfiltrus iedala 2 kategorijās: organiskajos un neorganiskajos, šo apzīmējumu ieviesis FDA, lai aizstātu un neizmantotu terminus – ķīmiskie un fizikālie filtri. Organisko filtru darbības mehānisms ir UV starojuma absorbēšana, bet neorganiskie filtri daļu UV absorbē, tomēr lielākoties tie darbojas kā atstarotāji un UV viļņu izkliedētāji. Izvēloties saules aizsarglīdzekļus rozācijas skartai ādai – galvenais ir to nekairināt, vismazāk kairinoši ir neorganiskie saules aizsargkrēmi, kuru sastāvā ir cinka vai titāna oksīds, šie līdzekļi ir piemēroti pacientiem ar apsārtušu un arī alerģisku ādu. Noteikti jāizvairās no līdzekļiem, kuru sastāvā ir spirts, pienskābes, salicilskābe, mentols, glicerīnskābe un citi kairinoši aģenti.
Nekādā gadījumā! Solārija starojums ir daudz intensīvāks un koncentrētāks kā no dabīgās saules, turklāt izteikti liels ir UVA starojuma daudzums (nodara iepriekšminētās pārmaiņas ādā). Nevar nepieminēt, ka tieši UVA starojums ir atbildīgs par ādas vēža attīstības risku. Tāpēc solārijs nav ieteicams ne rozācijas pacientiem, ne jebkuram citam sevi sargājošam cilvēkam uz šīs pasaules.