Rozācija un gadalaiku maiņa

Sarkana, niezoša, sausa, sāpoša – šādi savu sejas ādu raksturo BIODERMA projekta “Pieredze ar rozāciju” dalībnieces, kuras aicinājām dalīties ar viedokļiem par ādas veselību un gadalaiku maiņu. “Pieredze ar rozāciju” ir jauns projekts, kura mērķis ir apkopot un dalīties ar individuālu pieredzi sadzīvošanā ar rozāciju. Lai rozāciju savaldītu un piebremzētu, liela nozīme ir dzīvesveidam un ādas kopšanai ikdienā. Dalīšanās pieredzē var dot iespēju atrast sev piemērotāko recepti dzīvei ar rozāciju.

Projekta ietvaros 13 dalībnieces dalās ar saviem viedokļiem par tēmām, kas saistītas ar ādas apsārtumu. Dalībnieču stāstus papildina dermatologu komentāri, kuros tiek skaidrotas ādas reakcijas, kā arī sniegti ieteikumi pareizai ādas kopšanai.

Rudens-ziemas izaicinājumi

Maija (28 g.) stāsta, ka “apkures sezonai sākoties, parasti sākas arī lielie sejas ādas izaicinājumi. Sauss gaiss, ārā tumšs, mitrums ārā. Tas nav tāpēc, ka nepatīk gadalaiks, bet gan tāpēc, ka mana sejas un ķermeņa āda reaģē uz rudeni un ziemu. Āda kļūst kaprīza un ir jāpievērš papildu uzmanība, lai tā nekļūtu vēl sausāka un sārtāka. Tad, kad ir bijis vēl kāds stresa pilnāks notikums vai mirklis, tad tas viss kopā parādās uz manas sejas kā spogulī. Pleķaina un apsārtusi.”

Arī Dacei (53g.) vēsie rudens, ziemas un pavasara mēneši ir visizaicinošākie. “Mana sejas āda visgrūtāk pielāgojas pārejai no rudens uz ziemu un no ziemas uz pavasari. Krasās temperatūras maiņas iekštelpās un āra apstākļos izraisa sejas apsarkumu un "degšanas" sajūtu. Pavasarī no saules un vitamīnu trūkuma tam visam vēl pievienojas arī ādas pelēcīgums. Tad bieži izskatos nogurusi.”

Irinai (46 g.) ādas problēmas sākas ar pirmajām salnām. “Īpaši izceļas zona ap degunu un pats deguns. Var būt tirpšana, retāk kairinājums. Ja atrados aukstumā ar spēcīgu vēju, āda kļūst ļoti jutīga.”

Projekta dalībniecēm piebalso arī Silvija, atzīstot, ka “ visbiežāk ādas jutīgums parādās aukstā laikā. Kad mainās gadalaiki, tad uz manas ādas vaigu zonā parādās sarkani plankumi.”

Ar līdzīgu pieredzi dalās arī Baiba ( 59 g.): “Sūdzības par pastiprinātu ādas apsārtumu vairāk jūtu ziemas periodā. Ziemas periodā, kad telpās sākas apkures sezona, esmu arī ievērojusi, ka āda paliek jutīgāka.”

Rudens vējš un ādas jutīgums

Aukstais rudens vējš un tā izraisītais vaigu sausums un apsārtums ir viena no biežākajām problēmām, ar kuru saskaras pacienti ar rozāciju. Olga (36 g.) stāsta, ka “ziemā vaigi reaģē uz aukstu vēju vai ledainu gaisu. Vaigi paliek sarkani, krunciņās pie deguna (smaidu krunciņas) āda lobās un dažreiz arī sāp.” Viņai piekrīt Madara (36 g.): “Maniem vaidziņiem nepatīk rudens vējš, tie kļūst jutīgi, tamdēļ bez tonālā krēma nu nekā.” Jolanta (52 g.) uzsver, ka sejas ādas reakcija uz vējainu laiku ir momentāla – āda tūliņ reaģē un paliek sārta.

Karina (35 gadi) saka, ka vēja dēļ āda kļūst jutīgāka un rodas pastāvīga vēlme paslēpties no sala. “Mēģināju ar šalli paslēpt vaigus, bet arī tas nebija labi, jo radās berzēšanas efekts. Ienākot iekštelpās, seja kļūst sarkana un rodas dedzināšanas sajūta. Šī iemesla pēc es diemžēl sāku mazāk laika pavadīt dabā.”

Apkures sezona

Pastiprināti ādu bojā sausais gaiss telpās, ko rada centrāla apkure, tas savukārt pastiprināti veicina ādas izžūšanu, lobīšanos un apsārtumu. Visizteiktāk to pamana tieši oktobrī, novembrī nomainoties gaisa mitrumam – tad rodas grūtības samitrināt ādu, ir sajūta, ka krēms ādā iesūcas ļoti ātri to nemaz nesamitrinot. Kā labs risinājums šai problēmai ir gaisa mitrinātajs, jo mitrā telpā āda tik ātri nezaudēs tai tik svarīgo ūdeni.”

Arī projekta “Pieredze ar rozāciju” dalībnieces ir novērojušas krasas pārmaiņas ādas veselībā, sākoties apkures sezonai. Marta (45 g.) stāsta: “Galvenokārt gadalaiku maiņu izjūtu nevis atrodoties ārā, bet gan iekštelpās. Strādāju jaunā ēkā, kur gaisa mitrums ir tieši zemākā MK pieļautā norma, tāpēc tieši apkures sezonā āda nereti uzvedas reaktīvi: var pēkšņi iekaist, kļūt ļoti sarkana, ikdienā ir nepieciešama papildu mitrināšana.”

Madara (36 g.) savu ādu pēc apkures pieslēgšanas raksturo kā “depresīvu” – tā paliek izteikti sausa, niezoša, un to ir vēlme kasīt. Dace (47 g.) norāda, ka ādas sausums ir problēma, kas visvairāk izpaužas uz vaigu galiem. “No rīta uzklājot krēmu, šķiet, ka viss ir labi. Bet uz vakara pusi šķiet, ka krēms ir “pazudis" ādā.”

Saules aizsargkrēma nelietošana ir viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj pacienti ar rozāciju. Arī divas no projekta dalībniecēm dalās ar savu nepatīkamo pieredzi vasarā. Anna (27 g.) stāsta: “Mana slimība uz sejas katru reizi parādās vasarā. Reiz sauļojoties, uzklāju uz sejas sauļošanas eļļu. Visa seja nosējās ar pleķiem. Vēlāk no ārsta uzzināju, ka eļļa, neļaujot ādai elpot, izraisīja “siltumnīcas efektu”. Karina (35 g.): “Vasarā daudz laika pavadīju dabā saulē, nekādus aizsargkrēmus neizmantoju, nepareizi kopu, āda kļuva sausa. Tagad saprotu, ka tā bija ļoti liela kļūda.”

Savukārt Jūlija ( 51 g.) atzīst, ka viņai patīk sauļoties, bet, ņemot vērā ādas jutīgumu, izvairās no atklātiem saules stariem.